Tas ir visparejs noteikums, lai gan ir iespejams izsniegt beztermina obligacijas, kuru galvenais nekad netiks atmaksats, bet valdibai pakalpojumu tiem. Tas ir, piemeram, gadijuma ar consols Apvienotaja Karaliste (AK). Tas ir retas dzivs piemers nepartrauktibas obligaciju emisiju, lai gan tehniski runajot emitentam ir iespeja tos atpirkt. Vini ir bijuši ipaši populari finansejumu militara konflikta pagatne un vel joprojam ir dažas dzivot consols, kas tika izdotas, lai Apvienotas Karalistes valdiba piesaistit lidzeklus, lai finansetu Napoleona karos. Valdibas obligacijas, ka parasti, denominetas valsts valuta, un bieži vien sauc par suverenu obligacijam. Valsts valdiba ir suverena vara, un tadel obligacijas ir tas ipašibas, ka labi.
Valsts obligacijas tiek uzskatitas, teoretiski, jo bez riska obligaciju, pienemot, ka ir loti zema vai nav iespejamiba, ka valsts valdiba noklusejuma un bankrotet. Lai gan ekonomisti, var apgalvot, ka ikvienam tirgus agentu (tostarp valsts valdiba) ir tendetas uz bankrotu, ja maksatnespejigu, juridiska doktrina butu (pareizi), noradits, ka valdiba vienmer var izmantot ar nepopularo un mazliet amorala iespeju nacionalizaciju un konfiskaciju, lai apmierinatu savas finansialas saistibas. Nesen Krievija pec 1998 krizi, pazinoja moratoriju paradu apkalpošanu, bet valsts parada apkalpošanas atsakta pec isa briža.
Valsts obligacijas tiek uzskatitas par gandriz riskless, bet viens jazina, ka tas ir tikai attieciba uz kredita risku, proti, risks, ka kredits netiks atgriezta. Visi parejie riski joprojam pastav, un liela mera ir kopigas ar visu citu veidu garantijas, neatkarigi no emitenta, piemeram, arvalstu valutas, darbibas, un ta talak. Valsts obligacijas, tapat ka citas obligacijas, ir ari novertejusi kreditreitinga agenturas, un par spiti izpratni par to stabilitates un nespeju bankrotet, to vertejumi atškiras. Tikai visattistitakajas industrializetajam valstim ir "triple" reitings, bet, piemeram, Japana un Italija (kaut locekli G7 valstu grupa) ir reitingi zem maksimali vienu. Valdibas obligacijas tiek burtiski noklusejuma bezmaksas var but pievilcigaki, jo ipaši, ja investicija netiek veikts pika procentu likmju cikls, un šada gadijuma pastav skaidra iespeja kapitala pieaugumu. Ja ieguldijumus veic pika procentu likmes uzplaukums, pec tam, kad procentu likmes samazinas, vertiba obligacijas tiks samazinata, un var krietni parsniedz nominalvertibu. Obligacijas tiek fikseta ienakuma finanšu instrumenti tiek liela mera atkarigi no (pašreizeja, tirgus) procentu likmi un to tirgus vertiba ir saistita ar procentu likmju limena piemerošanu.
Cenu obligacijas pieaugums ir kritums procentu likmes, bet otra puse ir piemerojams, ja cena samazinas. Bieži valdibas obligaciju emisija tiek centralizeti valsts limeni, lai gan bieži pašvaldibam var but pilnvarotas ar likumu, lai palielinatu nepieciešami finanšu finanšu tirgos. Nesen parada vadiba bija uzticeta valdibas agentura, kas emite vertspapirus par valstu valdibu varda, un tas finanse parada vadibas agentura ir tiesiga saskana ar likumu izdot valsts vertspapiriem (obligacijas vai "jauncukas) un parvaldit apkalpošana nenomaksato krajumu. Ir ari citi veidi klat. Dažas valstis centralas bankas, ka fiskalais parstavis no valdibas, var atlaut izdot obligacijas, tas ir, valsts vertspapiriem, savukart citas dalibvalstis Finanšu ministrija var but atbildigs par emitejot vertspapirus valsts valdibai. Tomer, ka mes jau noradija, ka pašreizeja tendence ir organizet atsevišku valsts agentura, kura specialisti bus uzdevums parvaldit valsts paradu, bez dienas lidz dienai politisko spiedienu. Tomer prakse rada, ka neatkariba no ikdienas politika ir loti gruti uzturet.
Valdibas obligaciju nozime pieaugs, jo ipaši tradicionali parada izvairas no valdibas izskata jautajumu par valsts paradu, jo tas klust arvien grutak, lai finansetu vajadzibas ar budžeta plusmas, un valsts parada monetizacija, ir postošas sekas uz ekonomikas attistibu un ekonomisko un finansialo stabilitati.
No comments:
Post a Comment