Banku krize rada daudz jautajumu. Vai jums brinums, ka bankam, apgalvoja, ka tur miljardiem dolaru nekustama ipašuma hipoteku aktiviem var iet izputejis? Un vissvarigak, ka bija banku krize, iesaistot hipotekarajiem kreditiem parveršas globala finanšu krize, kas ietekme mus visus?
Visvienkaršaka iemesls ir alkatiba vairak pelnas. Bet kare pati par sevi vien nepietiek. Banku krize, kas sakas 2008 izrieteja no sistemu, kas kopa gan alkatiba un privilegija. Kadas bankas privilegijas radija iespeju< masveida pelnu? Bankas lielakais naudas pienemšanas privilegija ir ta, ka tie var radit naudu no zila gaisa. Katru reizi, kad banka izveido jaunu hipotekaro kreditu, banka rada vairak naudas.
Bankas ir juridiskas hartu, kas lauj tiem, lai pelnitu naudu ar savu nogulditaju naudu. In vienkaršaka izteiksme, nogulditajiem nodot savu naudu banka. Banka tad var izmantot šos noguldijumus aizdevuma citiem cilvekiem, hipotekaros aizdevumus.
Visjaudigakais labumu, ko ši privilegija, ka bankas var veikt vairakus aizdevumus ar tadiem pašiem noguldijumiem. Cik daudz vini var aizdot un cik daudz tie jasaglaba ka aktivi ir visu regule Federalo rezervju bankas noteikumiem. Kaut kare bija motivacija, tad bankieriem vajadzeja vairak neka kare ienirt banku sistemu krizes. The bankieri izmantoja izmainas banku darbibas likumus, kas lava bankam sajauc tradicionalo banku ar riskantu investiciju banku.
Vai esat kadreiz redzet klasiskas Disneja filmas "Fantasia"? Publikacija "burvju Maceklis," jaunais maceklis kraniem vera burvju vinš nevar kontrolet. Kaut kas loti lidzigs notika ar bankam.
Kad sakat ar banku juridisko privilegijas, lai pelnitu naudu no zila gaisa, un apvienot, ka ar parmerigu kare, mainita banku darbibas likumus un atvieglinatas valsts regulejumu, tas ir viegli pietiekami, lai redzetu, ka visa situacija var spin no kontrole.
Kare vairak pelnas izskaidro to, kapec bankas saka izsniegt kreditus par hipotekam, vini nekad nebutu finansetas agrak. Vini izmantoja jaunu aizdevumu standartiem, piemeram, "subprime" kreditiem un "no-dok" aizdevumiem. Sub-prime kreditu parasti piedava aiznemejiem ar sliktu kreditu ar augstu procentu likmem. No-doc krediti kandidet "nav šada dokumenta" kreditus, kas neprasa veida rupigas parbaudes ienakumiem, kreditvestures un maksatspejai, ka tradicionalas hipoteku aizdevejiem vajadzigs.
Nosaukumi paši ir pavediens, ka bankieriem bija gatavi veikt apšaubama aizdevumiem. Kapec vini dara, piemeram šadu riskantu hipotekas? Vini riskanti aizdevumi, jo tie nevelas saglabat to. Vini izteica savu pelnu no radot aizdevumu, nevis saglabat to. Pec izveidojot kreditu, vini pardod šis paaugstinata riska aizdevumi citam bankam. Tad hipotekas bija "vertspapiros".
Vertspapiros nozime, ka hipotekaro piezimes tika apvienoti, un tad piedava investoriem ka ar hipoteku nodrošinatiem obligacijam. Kad banka piedava obligaciju investoriem, tas ir naudas aiznemšanas, pamatojoties uz ta aktiviem. Šie vertspapiri, pamatojoties uz sub-prime hipotekaro kreditu radija dubultu problemu.
Ta ka daudzi no vertspapiriem, kas slikti hipotekas, bankas nebija savakt pietiekami hipotekaros maksajumus, lai segtu savas saistibas obligaciju turetajiem. As aiznemeji saka nepilda savus hipotekaros maksajumus, bankas nevaretu savakt pietiekami daudz naudas maksat investoriem, kas iegadajas kilu zimju hipoteku nodrošinatiem vertspapiriem, pamatojoties uz subprime hipotekas.
Tas ir ka bankam miljardiem dolaru hipotekaro aktivu gramatvedibas nonaca miljardu dolaru paradu. Kaut ari kare pamata ir banku krize, neviens nevar regulet kare. Patieso iemeslu banku krize ir ta, ka bankas izmantoja savu bankas privilegijas un iesaistijušies riskantas darbibas ar nogulditaju naudu.
No comments:
Post a Comment