Šaja diena, Global scenarijs banku sistema ir i
Indijas banku sistemai ir vairakas izciliem sasniegumiem tas kreditu, visspilgtakais no kuras ta sasniedz. Faktiski Indijas bankas tagad izlidzina uz nomaliem jomas musu valsti. Indijas banku, kas darbojas loti ertu un aizsargata vide lidz sakumam 1990.gadu, ir iestumts nemierigs udenos intensivu konkurenci.
Pareizas banku sistemai piemit tris galvenas ipašibas, lai aizsargatu nogulditaju intereses un sabiedribas ticibu. Tezes ir (i) krapšanas bezmaksas kulturas, (ii) laiks, parbauditas labakas prakses kodeksu, un (iii) maja nekavejoties sudziba korigejošu sistemu. Visi šie apstakli ir to trukst vai loti vaja Indija. 5 iedalas (b) Banku darbibas regulejuma likuma, 1949 define banku ... "Banking ir parnemeja noluka kreditešanas vai ieguldijumu, noguldijumi naudas no merki kreditešanas vai ieguldijumu, noguldijumi naudas no sabiedribas, atmaksajami pec pieprasijuma vai citadi un atsaukt spejigs ar ceku, iegrimi rikojumu vai citadi." Bet, ja vina nauda krapnieciski tiek nemti no bankas ta tiek stingri pienakumu maksat nogulditajam. Banka Tadel ir janodrošina visu laiku, ka nogulditaju nauda nav sastadits negodigi. Ir pienacis laiks, kad drošibas aspektiem bankas ir jarisina par prioritara karta.
Banku sistemas musu valsti, ir rupeties par visu segmentu musu sociali ekonomiskas izveidota. Pantu ietver diskusiju par iemeslu banku krapšanu un dažadas metodes, ko var izmantot, lai izvairitos no šadas krapšanas. Bankas krapšana ir apzinata riciba bezdarbiba vai komisijas jebkura persona veic bankas darijumus protams, vai kontu gramatu, ka rezultata nelikumigi iegutu jebkurai personai noteikta laikposma, vai citadi, ar vai bez naudas zaudejumus banku. Attiecigo Indijas Kriminalkodeksa, Kriminalprocesa kodeksa, Indijas ligumu aktu un Tirgojami instrumenti likuma noteikumiem attieciba uz banku krapšanu, ir minets šaja panta.
ATTISTIBA banku sistemu INDIJAS
Banku sistema ienem nozimigu vietu valsts ekonomika. Banku iestade ir nepieciešama musdienu sabiedriba. Tai ir galvena loma ekonomiskas attistibas valsti un veido pamatu naudas tirgus modernu valsti.
Banku nozarei Indija ir parvieto garu celu uznemties klat augumu. Ta ir notikušas lielas strukturalas parveidošanas pec nacionalizacijas 14 lielako komercbanku 1969 un vel 6 1980 15.aprilim. Indijas banku sistema ir unikala un, iespejams, nav paraleles banku vesture jebkura cita valsti pasaule.
Indijas Rezervju bankai, EKONOMIKAS UN SOCIALO MERKIS
Rezervju banka Indijai ir liela nozime uzturešana mainas vertibas rupiju, nemot vera ciešo savstarpejo atkaribu starptautiskas tirdzniecibas un valsts ekonomisko izaugsmi un labklajibu. Šis aspekts ir plašakas atbildibu par centralo banku, lai uzturetu ekonomisko un finansialo stabilitati. Ši banka ir uzticets aizbildnibu un valsts starptautiskas rezerves parvaldibu, ta darbojas ari ka starpnieks valdibas attieciba uz Indijas dalibai Starptautiskaja Valutas fonda. Ar ekonomikas attistibas bankas veic ari dažadus attistibas un veicinašanas funkcijas, kuras agrak tika registreti ir arpus parasta kompetence centralo banku. Tas darbojas ari svarigs regulators.
BANKAS krapšanu: KONCEPCIJA UN IZMERI
Bankas motoriem, kas virza darbibu finanšu joma, kas svariga ekonomikai. Ar nacionalizaciju bankas 1969 viniem ir ari kluvusi par motoriem, socialas parmainas. Pec Neatkariba, bankam ir izgajuši tris posmos. Tas ir pargajušas no rakstura balstita aizdevumu ideologijas pamata aizdevumu šodien konkuretspejas pamata saistiba ar Indijas ekonomiskas liberalizacijas politiku kreditešanas un saista ar pasaules ekonomikas procesu.
Kaut ari bankas darbiba ir kluvusi aizvien nozimigaku banku krapšanu jo bankas ir ari pieaug un krapnieku klust arvien sarežgitakas un genials. In a bid, lai ietu kopsoli ar mainigajam reizes, banku nozare ir daudzveidiga tas biznesa kolektora. Un veco filozofijas klases banku tika aizstata ar masu banku. Ar vadiba socialo atbildibu ar ekonomiskas dzivotspejas problemas ir palielinajies.
Krapšanas definiciju,
Krapšana ir defineta par "jebkada riciba, ar kuru viena persona gatavojas iegut negodigu priekšrocibu par citu". Citiem vardiem sakot, krapšanu, ir darbiba vai bezdarbiba, kura merkis ir radit nepareizu iegut ar vienu personu, un nepareiza zaudejumus citiem, vai nu no slepšana faktus vai citadi.
Krapšana ir defineta u / s 421 no Indijas kriminalkodeksa un u / s 17 Indijas liguma likumu. Tadejadi butiski elementi krapšanu:
1. Jabut parstavibu un apgalvojums;
2. Tai jabut saistitai ar to;
3. Tam jabut ar zinašanam, ka tas ir nepatiess vai bez ticibas ta patiesiba, un
4. Tai ir pamudinat citas iedarboties uz konkreto apgalvojumu vai to darit vai nedarit dažiem rikoties.
BANKAS krapšanas
Zaudejumus banku ka rezultata krapšanu parsniegt zaudejumus laupišana, dacoity, laupišanas un zadzibas visiem kopa. Neatlauta kredita objekti ir pagarinats par nelikumigu iepriecinajums, piemeram, ja kredits lauj pret kilu uz precem, saikne preces pret rekinu vai pret gramatu paradus. Kopeja modus operandi, ir, iekilašanu viltotas preces, inletting vertiba precem, hypothecating preces vairak neka viena banka, krapniecisku iznemšanas preces ar zinašanu un piekrišanu in nolaidibu banku darbiniekiem, iekilašanu mantu, kas pieder trešajai personai. Preces cieša saikne bankas kuros konstateta novecojušu krajumu iepakotas starp precu krajumu un trukuma gadijuma svars nav nekas neparasts.
Analizi par gadijumiem, izcel kopuma saskana minetajiem cetriem galvenajiem elementiem, kas atbild par komisijas krapšanu bankas.
1. Aktivu iesaistišanos personala gan uzraudzibas un lietvedibas nu neatkarigi no arejiem elementiem vai piekrišanu ar nepiederigajiem.
2. Nespeja puses bankas personalam jaievero rupigi noteikto instrukcijas un pamatnostadnes.
3. Arejiem elementiem turpinajas krapšanu bankam ar viltojumiem un manipulacijam parbaudes, projekti un citi instrumenti.
4. Ir bijusi augoša slepena vienošanas starp uznemumiem, top banku vaditaji, ierednu un politiku varas lai apkraptu bankam, iesaistot normas izliekts, noteikumus neievero un banku normas izmet uz vejiem.
Krapšanas noveršanas un atklašanas
Rupigi jaizpeta jebkadas krapšanas banka atklaj daudz kopigu pamata iezimes. Tur var but nolaidibas vai negodigumu kada posma, uz dalu no viena vai vairaku bankas darbinieku. Vienu no tiem var but slepeni ar aiznemeju. Bankas ierednis var but liekot lidzi aiznemeja straujš praksi savam labumam. Pienacigu aprupi, kas bija gaidams no darbiniekiem, aizbildniem banku interesem, tam nav veikti. Bankas noteikumiem un kartibu, kas noteikta Rokasgramata instrukcijas un apkartrakstiem, iespejams, nav ieveroti vai, iespejams, ir apzinati ignoreta.
Bankas krapšanu neveiksmes bankieris. Tas nenozime, ka arejas krapšanu, nav apkraptu banks. Bet, ja bankieris ir vertikala un zina savu darbu, uzdevumu defrauder bus arkartigi gruti, ja tas nav iespejams.
Atklašana krapšanu
Neskatoties uz visam aprupi un uzraudzibu joprojam var but daži krapšanu, lai gan to skaitu, periodiskumu un intensitati var ieverojami samazinajas. Šadu proceduru, butu loti noderigi, ja nem vera:
1. Visu attiecigo datu dokumenti, dokumenti uc butu nekavejoties jasavac. Original kuponiem vai citu dokumentu, kas, pamatojoties uz izmeklešanas jauzglaba droša slegta vieta.
2. Visas bankas, kam var but zinat kaut ko par laiku, vietu modus operandi krapšanu personu japarbauda, un to parskatos butu jaregistre.
3. Iespejamo, lai notikumu pec tam butu rekonstruet ko kreditrikotajs, sava prata.
4. Ir ieteicams, lai saglabatu centralo biroju informeti par krapšanu un notikumu attistibu saistiba ar to.
Klasifikacija krapšanu un ricibu, kura nepieciešama bankas
Rezervju bankas Indijas bija izveidos augsta limena komiteju, 1992, ko vadija kungs A. .. Ghosh, ka tad Dy. Gubernators Indijas Rezervju banka janoskaidro dažadiem aspektiem, kas saistiti ar krapšanu parkapumiem bankas. Komitejai bija ieverojuši / noveroja tris galvenie iemesli izdarit krapšanu, ka noradits turpmak:
1. Paviršiba un nemot vera, kas noteiktas sistemas un proceduras, ar operativo un uzraudzibas personals.
2. Vairak neka uzticibu reposed par klientiem, kas nu atlauties, parkapjot uzticibu.
3. Negodigi klienti, nemot priekšrocibas paviršiba, kas ieverojot izveidota, laiku parbauditas garantijas ari izdarijis krapšanu.
Lai iegutu vienadibu zinojumus gadijumos krapšanu, RBI uzskatits jautajums par klasifikacijas bankas krapšanu, pamatojoties uz IPC noteikumiem.
Turpmak noraditos noteikumus un to labošanas pasakumi, kas var veikt.
1. Krapšanos (sadala 415, IPC)
Stavokla izlabošanas pasakumu.
Preventivo pasakumu attieciba uz krapšanos, var koncentreta uz kontrolparbaudes attieciba uz identitati, autentiskumu, parbaudes datiem, uc attieciba uz dažadiem instrumentiem, ka ari personas, kas iesaistitas inkasaciju vai nodarbojas ar ipašumu bankai.
2. Noziedzigu piesavinašanos ipašuma (sadala 403 IPC).
Izlabošanas pasakums
Noziedzigu piesavinašanos ipašuma priekšnoteikums aizbildniecibai vai lidzeklu vai ipašuma vadibas, tapec paklauts ar to personu, kas izdara šadus krapšanu. Preventivie pasakumi, lai šis grupas krapšanas javeic limeni apcietinajuma vai lidzeklu vai bankas mantas parasti vestes kontroli. Šads pasakums butu pietiekams, ir paplašinata attieciba uz šim personam, kas faktiski apstrades vai ar actual aizbildnibu vai fonda vai kustamo ipašumu no bankas vadibas.
3. Kriminalo parkapumu uzticibas (§ 405, IPC)
Izlabošanas pasakums
Jauzmanas no sakotneja posma, kad persona ierodas uz banku. Aprupes vajadzibas, kas veicami laika darba banka, ka ari.
4. Viltošana (sadala 463, IPC)
Izlabošanas pasakums
Gan profilaksi un krapšanas atklašanas, izmantojot viltošanu, ir svarigi, lai bankas. Viltošana parakstu ir visbiežak krapšanas banku darbibu. Bankai javeic ipaša piesardziba, ja dokuments tiek iesniegts vai nu uzraditaja vai rikojumu, ja banka maksa viltotu instrumentu vinš bus atbildigs par zaudejumu patiesu costumer.
5. Viltojot konti (sadala 477A)
Izlabošanas pasakums
Pareiza rupiba ir vajadziga, aizpildot formu un kontiem. Parskatiem jabut velreiz parbauda ar katru dienu.
6. Zadziba (sadala 378, IPC)
Stavokla izlabošanas pasakumu
Inkasacijai nozagto "parbaude var noverst, ja banka skaidri janorada vecums, dzimums un divam redzamam identificet ricibu zimju uz kermena personas celojuma cekus puse parbaudes lapu. Tas palidzes maksataja bankai viegli noteikt parbaudi turetaju. Nozagts skapji un seifs ligzdas nav viegli izdarit, jo meistars atslegas paliek bankieris un individualu atslegu, kas skapitim tiek nodota costumer ar pienacigu atzišanu.
7. Kriminalas sazverestiba (sadala 120, IPC)
Attieciba uz valsts Andhra Pradesh pret IBS Prasad Rao un citi, apsudzeto, kurš tika ieredni tada kooperativa Centrala banka bija visi notiesats par krapšanos nodarijumu saskana ar 420 iedalu lasa kopa ar nodalas 120 A. visiem cetriem apsudzetajam bija sazverejušas kopa izkrapt bankai, iesniedzot nepatiesas pieprasijumu projektus un sanemšanas kvitis.
8. Noziedzigi nodarijumi saistiba ar valutas banknošu un bankas piezimes (sadala 489-489E, IPC),
Šajas sadalas paredz aizsargat valutu, piezimes un banku piezimes no viltojumiem. Saskana sadala nodarijumi ir:
(A) naudas piezimes vai bankam.
(B) Pardod, perk vai izmanto ka istas, viltoti vai viltotas naudaszimes vai banknotes. Zinot to pašu par viltotiem vai viltotas.
(C) glabašana viltotiem vai viltotas naudaszimes vai banknotes, zinot vai viltotas un velas izmantot to pašu ka istas.
(D) izgatavošana vai iet instrumenti vai materiali Kalšanas vai viltošanu naudaszimes vai bankas.
(E) izgatavošana vai izmantojot dokumentus, kas atgadina valuta piezimes vai banknotes.
Lielaka dala iepriekš minetos noteikumus izzinams noziegumiem saskana ar 2 iedalas (c) Kriminalprocesa kodeksa 1973.
FRAUD paklauti zonas dažadiem kontiem
Ir šadas iespejamas krapšanas tendetas jomas banku sektora. Papildus tam jomam, man ir dota veida krapšana, kas ir kopigas šajas jomas.
Krajbankas konti
Talak ir daži no piemeriem ir bijusi attieciba uz uzkrajumiem bankas kontu:
(A) ceki, kuriem ir viltotas paraksti nogulditajiem var uzradit un jamaksa.
(B) parakstu paraugus nogulditaju var mainit, jo pec naves nogulditaju,
(C) Pasivais kontiem var darbinat ar negodigiem cilvekiem ar vai bez slepenas vienošanas ar bankas darbiniekiem, un
(D) Neatlauta iznemšana no klienta kontiem, ko darbinieks bankas saglabat ietaupijumus virsgramata un velak iznicinašanu nesen taloniem, ko vini.
Norekinu konts Krapšana
Šadu tipu varetu but izdarijis gadijuma norekinu kontu.
(A) atklašana krapšanu, kas ierobežotu uznemumu vai firmu nepiederošu personu vardi;
(B) prezentacija un kontroles maksajumu kam viltotiem parakstiem;
(C) parkapumi uzticibu ar uznemumu vai uznemumiem, kam parbauda darbinieki atstaj pienacigi parakstijis pilnvarots parakstiem,
(D) krapniecisku summu parbaužu izmainas un panakt, lai to maksa vai nu noverst vai ari citas bankas.
Krapšanas gadijuma avansa
Šadu tipu var uznemties attieciba uz avansa maksajumu:
(A) Neistas zelta rotajumi var but iekilati.
(B) Sub-standarta precem, var tikt iekilata banka vai to vertiba var but noraditi piepumpetam skaitli.
(C) pašas preces var but ciešai saiknei starp labu dažadam bankam.
Tiesisko regulejumu un vadibas BANKAS krapšanu
Krapšanu ir balto apkaklišu noziegumiem, ko izdarijis negodigiem personam deftly izmantot nepilnibas pastav sistema / proceduras. Ideals stavoklis ir viens nav krapšanas iespejamibu, bet nemot zemes realitatem tautas vidi un cilveka dabas trauslumu, institucijai butu vienmer veletos saglabat ienest of krapšanu ar minimalu notikumu limenim.
Ir šadas attiecigas sadalas, kas attiecas uz Banku krapšanu
Indijas Kriminalkodeksa (45 1860)
(A) iedalas 23 "nelikumiga iegut" .-
"" Nelikumiga pieaugums "ir iegut ar nelikumigiem lidzekliem, ipašumu, ko personai iegut nav likumigas tiesibas.
(B) "nelikumiga zaudejumi"
"" Nelikumiga zaudejumi "ir zaudejumi, ko nelikumigi izmantojot ipašumu, ko personai, nezaudejot tai ir likumiskas tiesibas.
(C) iegušana nepamatoti.
Zaudet nepamatoti-A persona ir teikt, lai iegutu nelikumigi, ja šada persona saglaba nelikumigi, ka ari tad, ja šadu personu iegust nepamatoti. Persona ir teikt zaudet nelikumigi, ja šada persona ir nelikumigi tureti arpus jebkurš ipašums, ka ari tad, kad ši persona ir nelikumigi atnemtas ipašums.
(D) iedalas 24. "Negodigi"
Kurš nav kaut kas ar nodomu izraisit nelikumigu pelnu vienai personai vai nelikumigu zaudejumus citai personai, ir teikts, to darit lieta "negodiga cela".
(E) iedalas 28. "Viltojumu"
Persona tiek uzskatita par "viltotam", kas izraisa viena lieta lidzinaties vel viena lieta, kas velas, izmantojot šo lidzibu praktizet maldinašanu, vai zinot, ka tas ir iespejams, ka maldinašana Tadejadi tiks praktizeta.
PARKAPŠANA TRUST
1. Iedala 408 - Kriminala parkapumu uzticibu, ierednis vai darbinieks.
2. Iedala 409 - Kriminala parkapumu uzticibu valsts ierednis, vai bankas, tirgotajs vai agents.
3. Iedala 416 - krapšanos ar personating
4. Iedala 419 - sodu par krapšanos ar telojums.
Noziedzigi nodarijumi saistiba ar DOCMENTS
1) iedala 463-viltošana
2) sadala 464-Making viltotu dokumentu
3) sadala 465 - sods par viltošanu.
4) sadala 467 - viltošanu vertigu nodrošinajumu, tiks uc
5) iedala 468 - viltošana par noluka krapšanos
6) sadala 469 - viltošana merkim nodarit kaitejumu reputacijai
7) sadala 470 - viltoto dokumentu.
8) sadala 471 - Izmantojot ka istas viltoto dokumentu
9) sadala 477 - Nepatiesa atcelšanu, iznicinašana uc, gribas, iestade pienem, vai vertigu drošiba.
10) iedala 477A-falsificešana kontu.
Rezervju bankas INDIJAS ACT, 1934
Pieprasijuma izdošanas rekini un paradzimes nodalas 31.
Paredz, ka tikai bankas un iznemot sniedz centrala valdiba, ir atlauts izdarit, pienemt, izdarit vai izdot jebkuru vekselis, hundi, paradzimi vai maksajumu naudas uzraditaja pec pieprasijuma, vai aiznemties darba, parada vai uznemties jebkuru summu vai naudas summu, par rekinu, hundis vai piezimes uzraditaja pec pieprasijuma jebkuras šadas personas
Tirgojamiem instrumentiem, 1881
Ipašnieka tiesibas dublikatu zaudejis rekina sadalas 45a.
1. Par zaudeto rekinu atradejs vai piezimes, iegust ne ipašumtiesibas uz to. Nosaukumu saglaba patieso ipašnieku. Vinš ir tiesigs piedzit no patieso ipašnieku.
2. Ja mekletajs sanem maksajuma zaudejis rekinu vai atzimet pienaciga laika, tad maksajuma sanemejs varetu sanemt derigu apstiprinajumu par to. Bet patiesais ipašnieks var atgut naudu, kas jamaksa par instrumentu, jo zaudejumu no mekletaju.
Iedala 58
Kad instruments tiek ieguti ar nelikumigiem lidzekliem vai par nelikumigu izskatišanai nav valditaju vai akceptet, kurš apgalvo caur personu, kas atrada vai ta ieguvusi instruments ir tiesigs sanemt summu, par to no šada automats, akceptoru vai turetajs, vai no jebkura puse pirms mineta persona, ja vien šada valditaju vai akceptet, ir, vai kada persona, ar kuru vinš apgalvo, bija, ta ipašniekam pienaciga laika.
Iedala 85:
Ceku jamaksa pec pasutijuma.
1. Attiecas ši iedala, bankieriem ir ievietoti privilegeta stavokli. Ta paredz, ka gadijuma, ja rikojums parbaudi rikojuma blanko vai tas varda sanemeja un bankieris par kuriem tas ir sagatavots maksa tai laika, ka bankieris ir pabeigta. Vinš var debetet savu klientu ar summu, lai maksa, gan maksajuma sanemeja apstiprinajums, varetu izradities viltojumu.
2. Prasibu aizsardzibu saskana ar šo iedalu bankieris, ir japierada, ka maksajums tika maksajums attieciga laika, laba ticiba un bez nolaidibas.
Iedalas 87. Ietekme materialu parveidošanu
Saskana ar šo iedalu visam izmainam, kas bez piekrišanas puse butu speka neesošu. Izmainas butu speka tikai tad, ja ir ar kopigu velešanos puses.
138. Dishonour par parbaudiet mazspejas utt lidzeklu konta.
Ja jebkura parbaude sastada persona konta, ko uztur vinam bankas maksajuma par jebkuru naudas summu citai personai no ši konta par budžeta izpildes apstiprinašanu, pilniba vai daleji, par jebkuru paradu vai citam saistibam, tiek atgriezts banka nomaksas. vai nu tapec, ka naudas summa kredita no ši konta nav pietiekama, lai pilditu parbaudit, vai, ka tas parsniedz summu, sakarto, kas jaizmaksa no ši konta saskana ar vienošanos, kas ar šo banku, ši persona tiek uzskatita izdarijuši nodarijumu, un, neskarot.
Sadala 141 (1) Noziedzigi nodarijumi uznemumi.
Ja persona izdara noziedzigu nodarijumu saskana ar 138 iedalu sabiedriba, katra persona, kura laika tika izdarits parkapums, bija atbildigs par, un bija atbildigi, sabiedriba, lai veiktu uznemejdarbibu uznemuma, ka ari sabiedriba, tiek uzskatita par vainigu parkapuma un ir atbildigs par procesualas darbibas un soditi attiecigi.
Drošibas režims banku sistema
Drošiba nozime drošibas sajutu un brivibu no briesmam vai nemiers. Kad bankieris pienem nodrošinajumu teikt forma zelta vai nosaukums akts, pret naudu aizdeva vinam, vinš ir drošibas sajuta un brivibas no trauksme par iespejamo nemaksašanu par aizdevumu, ko aiznemejs. Tie butu japazino visi strati organizacijas ar atbilstigiem lidzekliem. Pirms personala vaditajiem vajadzetu analizet pašreizejo praksi. Drošibas proceduru ir janosaka skaidri un par ko vienojusies katra lietotaja konkreta vide. Šada prakse nodrošina informacijas drošibu un veicinat pieejamibu. Drošibas nauda butiba ir aizsardziba pret unforced uzbrukumiem zagliem, dacoits un zagliem.
Fiziskas drošibas pasakumi, KONCEPCIJA
Liela dala banku drošiba ir atkariga no socialas drošibas pasakumus. Fiziskas drošibas pasakumu var definet ka konkretas un ipašas aizsardzibas vai aizsardzibas pasakumi, lai noverstu, atklatu, kavešanas, aizstavet un uzvaret vai veikt vienu vai vairakas no šim pret vainigo aktiem, gan sleptas un slepeno un acclamations dabas paradibas funkcijas. Aizsardzibas vai aizsardzibas pasakumus, kas pienemti ietver buvniecibas, uzstadišanas un konstrukciju ieviešanu, aprikojuma un personu attiecigi.
Talak ir dažas vadlinijas, lai parbauditu nelikumigas darbibas:
1. , Lai pagrieztu naudu darbu ar personalu.
2. Viens cilveks nedrikst turpinat tadas pašas sedekla vairak neka divus menešus.
3. Norekinu gramata nebutu jaraksta ar Kasieris ja cita persona ir pieejami darba
4. Nav naudas iznemšana ir jaatlauj laika pieškirumu atsaukšanas gadijuma lidz samaksas kartibu.
5. Filiales vaditajs butu janodrošina, ka visi personala locekli ir ieraksti savu klatbutni apmeklejumu registrators, pirms darba uzsakšanas.
Izpildes dokumenti
1. Bankas darbinieks japienem stingri profesionalu pieeju izpildes dokumentu. Tintes un pildspalvu, ko izmanto izpildes jasaglaba vienmerigi.
2. Bankai dokumentus nedrikst but drukati uz rakstammašinas izpildei. Tie butu nemainigi rokraksta izpildei.
3. Izpildi butu vienmer javeic, piedaloties amatpersonai, kas atbild par tos iegut,
4. Aiznemejiem butu jaludz parakstit pilniba parakstu paša stila visa dokumentiem.
5. Ja vien nav ipašu prasibu dokumenta, to nedrikst got apliecinatas vai liecinieki ka tadu apliecibu var mainit raksturu instrumentus un dokumentus var uzlikt reklamu volrem zimognodevu.
6. Dokumenta, kura bankas dokumenti, kas butu zagt pieradijums. Tai butu jabut unikalai un pieejami bankas vienigais.
7. Bankas dokumentu drukašanas butu vajadzigi augsti makslinieciska sarežgits un komplekss grafika.
8. Dokumenti, kas veikti starp Bankas un Aiznemeji jaglaba droša uzraudziba,
IZMAINAS aktos PEC elektronisko darijumu
1. no IPC 91 iedalu groza, lai ieklautu elektronisko dokumentu ari.
2. Indijas Pieradijumi likuma 92 nodala 1872 groza, lai ieklautu piepilsetas balstito sakaru
3. no Bankers Book Pieradijumu Act, 1891 93 nodala ir grozits sniegt juridisku svetumu par gramatvedibas konta jasaglaba elektroniska forma bankam.
4. no Indijas Rezervju banka 94 sadalas likuma 1939 pantu groza, lai veicinatu elektronisku lidzeklu parskaitijumiem starp finanšu iestadem un bankam. Jauns klauzula (pp) ir ieklauts 58 iedalas (2).
Jaunakas tendences banku sistemu INDIJAS
Banku un finanšu sektoru, elektronisko tehnologiju ieviešana darijumiem, norekinu kontiem, gramatvedibas uzskaites un visas citas saistitas funkcijas, tagad ir obligata. Aizvien biežak, vai mums tas patik vai ne, visi bankas darijumus bus elektroniski. Pamatjega ir komerciali nozimigs centriem, kas veido 65 procentus no bankas biznesa vertibas zina. Šobrid liels skaits pilniba datorizeta filialu visa valsti.
No naudas balstita darijumos pareju uz papira darijumos tiek paatrinata. Magnetiskas tintes zimju atpazišanas ieskaita parbaudes tagad darbojas daudzas pilsetas, blakus cetras metro pilsetam. Indija, projektešanas, vadibas un elektroniski balstito maksajumu sistemu regulejumu klust uzmanibas politikas apspriešana. Izstrades efektivu un atru maksajumu un norekinu sistemas prasibam klust straujaks ar jaunu instrumentu ieviešana, piemeram, kreditkartes, telebanking, bankomati, mazumtirdzniecibas Electronic Funds Transfer (EFT), un Elektronisko kliringa pakalpojumi (ECS). Mes esam cela uz viedkartes, kreditiestades un finanšu elektroniskas datu apmainas (EDI), par tuliteju apstradi.
Finanšu Krapšana (izmeklešanas, prokuraturas, regeneracija un ipašuma restauracija) Bill, 2001
Papildu finanšu krapšanas (izmeklešanas, prokuraturas, atgušana un ipašuma restauracija) likumprojekts, 2001 tika ieviesti Parlamenta ierobežotu draudiem Bankas krapšanas. Aktu bija aizliegt, kontroli, izmekletu finansu krapšanu; atgutu un atjaunot rekvizitus paklautas šadam krapšanai; kriminalvajašanu izraisit finanšu krapšanu un jautajumos tiem saistitajam vai tiem saistitu.
Saskana ar minetajiem tiesibu akta termina finanšu krapšanu, ir definets ka saskana ar:
Iedala 512 - Finanšu Krapšana
Finanšu krapšanu nozime un ietver jebkuru no šadiem nodarijumiem, ko kada persona vai ar vina piekrišanu, vai vina parstavis, savas attiecibas ar jebkuru banku vai finanšu iestade vai jebkura cita iestade, kam valsts lidzeklus;
1. Ierosinajumu, ka fakts, par to, kas nav taisniba, viens, kurš neuzskata, ka tas ir patiess;
2. Aktiva slepšana fakts viena Hemot zinašanas vai faktu ticibas;
3. Solijumu ar jebkadu nodomu veikšanai to;
4. Jebkuru citu darbibu aprikoti maldinat,
5. Jebkura šada darbiba vai bezdarbiba, ka likums speciali atzist par krapšanu.
Nosacijumu, ka tas, kurš iegust, piemit vai nodošanu jebkadi ienemumi finanšu krapšana vai stajas jebkurš darijums, kas saistits ar iegutas krapšana vai nu tieši, vai netieši, vai slepj vai atbalsti, kas aizplušanu no finanšu krapšanu ienemumiem, uznemas finansialu krapšanu.
513 (a) - sods par krapšanos
Kurš uznem krapšanos ir: (a) soda ar stingru brivibas atnemšanu uz laiku, kas var ilgt lidz septiniem gadiem, un ir ari jamaksa naudas sods.
(B) Kurš uznemas nopietnu krapšanos tiek soditi ar stingru ieslodzijumu uz laiku, kas var pagarinat lidz desmit gadiem, tacu nedrikst but mazaks par pieciem gadiem, un ari atbildigs par naudas sodu lidz pat divkarša apmera iesaistitas šadu krapšanu.
Nosacijumu, ka gan (a) un (b) visi lidzekli, banku kontu un ieguto ipašumu, izmantojot šadus lidzeklus paklauj finansiala krapšanu, kas var pamatoti attiecinat ko izmeklešanas iestade atgust un atjaunot likumigajam ipašniekam saskana ar noteikto proceduru ar likumu.
SECINAJUMS
Indijas Banku nozare ir veikta milzigu izaugsmi kopš nacionalizaciju 14 banku gada 1969. Ir gandriz astonas reizes palielinat bankas filiales no 1969 apmeram 8000 gada to puteklitis neka 60000 pieder 289 komercbankas, no kuram 66 bankam ir privataja sektora.
Tas bija rezultats divu secigu komiteju datorizacija (Rangarajan komiteja), kas nosaka toni datorizacijas Indija. Lai gan pirmais komiteja versa zila izdrukat 1983-1984 par mehanizacijas un banku nozares datorizaciju, otrais komiteja, kas izveidota 1989.gada pavera celu integretai izmantošanai telekomunikacijas un datori, lai piemerotu technogical strauju banku sektora.
Tomer, ar banku un banku izplatibu, krapšanu bijusi pastavigi palielinas. Tas varetu but dabas sekas, lai palielinatu skaits klientu, kas izmanto banks šis dienas. 2000.gada vien mes esam zaudejuši R 673 crores tik daudz ka 3072 vairakus krapšanas gadijumus. Šie ir tikai pazinotajiem skaitliem. Lai gan, tas ir 0,075% no R 8,96,696 crores kopejo noguldijumu un 0,15% no R 4,44,125 crores aizdevumu un avansu, ir kadi skaits gadijumu, kas nav zinots. Bija gandriz 65800 banku filiales, kopa 295 Indijas komercbankam, par 30 junijs 2001 zinošanu kopuma gandriz 3072 bankas krapšanas. Tas padara gandriz 10,4 krapšanu katru banku un aptuveni 0,47 krapšanu vienu filiali.
Ekspertu komiteja banku krapšanu (priekšsedetajs: Dr.NLMitra) iesniedza savu zinojumu RBI 2001.gada septembri. Komiteja izskatija un ierosinaja gan preventivu un arstniecisku aspektiem bankas krapšanu.
Svarigi ieteikumus komiteja ietilpst:
o japanak, tostarp krapšanos par noziedzigu nodarijumu;
o grozijumi IPC, ieklaujot jaunu nodalu par finanšu krapšanu;
o Grozijumi Pieradijumi likumu parcelt uz pieradišanas pienakumu par apsudzeta personu;
o Ipašais noteikums Cr. Datoru ipašibas, kas iesaistitas finansialu krapšanu.
o konfiscejot nelikumigi pelnu, un preventiviem pasakumiem, tostarp Best Kodeksa Proceduras attistibas bankam un finansu institucijam.
Tadejadi var uzskatit, ka šadi pasakumi butu obligati japienem ar Finanšu ministrijas, lai samazinatu krapšanas gadijumus.
o Ir jabut ipaši izveidota tiesa, lai meginatu finanšu krapšanu gadijumos, kad nopietni raksturs.
o likumu japaredz atseviškas strukturalas un atgušanas proceduras. Katru bankai jabut valsts izmeklešanas virsnieks iespeju pieprasit informaciju par civilo aspektu krapšanu.
o krapšana summa t
No comments:
Post a Comment